\*207 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

akātõks 1 *207 s

(a) käepide ▫ rokturis

(b) ukselink ▫ kliņķis
  • Ma pidīz ukstā akātõksõst. Ma hoidsin ust käepidemest. ▫ Es turēju durvis aiz kliņķa. KK78.3
akātõks 2 *207 s mülgas ▫ akacis
akātõks 3 *207 s võrke lõhkuv kivi või risu põhjas, puudus ▫ ķērājs, akmens vai gruži jūras dibenā, kas plēš tīklus (mar.) = akkiji
apāndõks *207 s leivajuuretis ▫ iejavs
apātõks *207 s

(a) juuretis ▫ ieraugs

(b) haputaigen ▫ mīkla
arāndõks *207 s lahend, lahendus ▫ risinājums, atrisinājums
ädā|läbāndõks *207 adv hädavaevalt ▫ tik tikko = ädā|läbāds
  • Ädāläbāndõksõks ma sai vi’zzõ ē’ḑõm, ku vȯ’ļ lē’mõst bǭn pǟl. Hädavaevalt ma sain riidesse panna, kui tuli minna rongile. ▫ Tik tikko es paspēju apģērbties, kad vajadzēja iet uz vilcienu. 79.
ǟrmatõks *207 s härmatis ▫ sarma = ǟrma
bȭmbandõks *207 s turse ▫ pampums
eņtš|vǭļikštõks *207 s omavalitsus ▫ pašvaldība
form|opātõks *207 s vormiõpetus ▫ morfoloģija (lingv.) K85
goļātõks *207 s kosk ▫ ūdenskritums
ī’d|vastāltõks *207 s võrdus ▫ vienādība (mat.)
īeld|opātõks *207 s häälikuõpetus, foneetika ▫ fonētika (lingv.)
īndatõks *207 s hinnang ▫ novērtējums
īrgandõks *207 s algus, ots, alustus ▫ sākums J22
  • e’žmi īrgandõks algusots ▫ iesākums; sukā (~ kindõ) īrgandõks suka (~ kinda) alustus ▫ zeķes (~ cimda) sākuma valdziņš
  • Loul īrgandõks ä’b ūo õigi. Laulu algus ei ole õige. ▫ Dziesmas sākums nav pareizs. Īrgandõks jegā kõrd u’m lǟlam. Algus on iga kord raske. ▫ Sākums katru reizi ir grūts.
īrmatõks *207 s hirmutis, peletis ▫ biedēklis
  • ne’iku līndõd īrmatõks nagu linnuhirmutis ▫ tā kā putnubiedēklis KK78a18
  • Īrmatõks panāb, algõ līndõd läkkõd ta’rrõ; tīeb rištä’bbiz kakš pūdõ, taibõ ja tä’mmõn tutkāmõ rišt ja ētab nänt pūdõn vanād kāltsad immõr. Hirmutis pannakse, et ärgu linnud mingu aeda; tehakse ristamisi kaks puud, teiba ja sellele otsa risti ja visatakse neile puudele vanad kaltsud ümber. ▫ Biedēkli izliek, lai putni neiet dārzā; uztaisa krustām divus kokus, maiksti un tās galā krustu, un apmet ap tiem kokiem vecas lupatas. 86b13
irm|võrāndõks *207 s hirmujudin ▫ šermuļi
je’dst|pǭlandõks *207 s eestpalve ▫ aizlūgums 1Tm2.
jēngandõks *207 s

(a) hingamine; hingetõmme ▫ elpa

(b) ohe ▫ nopūta 8Ro26
jēngatõks *207 s ohe ▫ nopūta
jūrmatõks *207 s

(a) tuim olemine, tuimus ▫ tirpums

(b) uimasus ▫ apdullums
kāndatõks *207 s kannatus ▫ ciešanas
karātõks *207 s võllas ▫ karātavas
katkāndõks *207 s katke ▫ lauzums (lingv.) K88
kazāndõks 1 *207 s areng ▫ attīstība
kazāndõks 2 *207 s kasulaps ▫ audžubērns
kazātõks *207 s saak ▫ raža
  • kazātõks, se mis u’m ka’zzõn saak, see, mis on kasvanud ▫ raža, tas, kas ir izaudzis KK78a13
kēraltõks *207 s kirje ▫ ieraksts
kērandõks *207 s kirjandus ▫ literatūra, rakstniecība
  • Līvõkēļi kērandõks (ulzõ arrõs 2 Matteus evangēliumõ ja 2 āigarǭntõzt) u’m kēratõd idālīvõd kīelsõ. Liivikeelne kirjandus (välja arvatud 2 Matteuse evangeeliumi ja 2 kalendrit) on kirjutatud idaliivlaste keeles. ▫ Literatūra lībiešu valodā (neskaitot 2 Mateja evaņģēlijus un 2 kalendārus) ir sarakstīta austrumlībiešu valodā. K91
kēratõks *207 s kirjutis ▫ raksts
kierdiņtõks *207 s kiirendus ▫ paātrinājums
kievāmtõks *207 s hõlbustus, kergendus ▫ atvieglojums
kilāndõks *207 s kõlin ▫ šķinda
  • mȭkõd kilāndõks mõõkade helin ▫ zobenu šķinda
kīlmatõks *207 s külm, pakane ▫ sals
  • Kīlmatõks vȯlks tä’m võttõn. Külm oleks ta ära võtnud. ▫ Sals būtu viņu paņēmis.
kivāndõks *207 s

(a) kalju ▫ klints

(b) kivim ▫ iezis
knopāndõks *207 s alaealine, teismeline, nolk ▫ jaunulis, pusaudzis
  • Knopāndõks u’m pūolka’zzõn. Alaealine on poolkasvanud. ▫ Jaunulis ir pusaudzis. 508.2
kǭ’d|kȭrdastõks *207 s kahekordistus ▫ divkāršojums
kōvandõks *207 s kaevik ▫ ierakums
kȭlbantõks *207 s rakendus, kohaldus ▫ risinājums, pielāgojums = kȭlbantimi
kȭlbatõks *207 s mõiste ▫ jēdziens EA
kȭrdiņtõks *207 s korrutis ▫ reizinājums (mat.)
kūmartõks *207 s kummardus ▫ paklanīšanās KK34I1
kuodād|vǭļikštõks *207 s majavalitsus ▫ namu pārvalde
kuordõntõks *207 s kõrgendus ▫ paaugstinājums
lagāndõks *207 s lahkarvamus ▫ domstarpība 1Kr11.19
lamātõks *207 s lõks ▫ lamatas, slazds
  • īrõd lamātõks hiirelõks ▫ peļu slazds
läbāndõks *207 s hetk, viiv ▫ brīdis
  • ädā|läbāndõks hädavaevalt ▫ tik tikko
  • Tämpõ ma sai läbāndõkst si’nnõn kēratõ. Täna ma sain hetke sulle kirjutada ▫ Šodien es atradu brīdi tev uzrakstīt. 800901
lǟmatõks *207 s ummuksisse jäänud kala ▫ slāpstoša zivs
  • Mi’n vanāǟma, se’m ve’l Nabāl jǭras eitõn lǟmatõkši. Mu vanaema, see on veel Nabāljärves [välja] heitnud ummuksisse jäänud kalu. ▫ Mana vecmāmiņa, tā vēl Nābeļa ezerā ir sviedusi slāpstošas zivis. 152.2/13
lēba|tiegāndõks *207 s leivategu ▫ maizes cepšana
līndõd|īrmatõks *207 s hernehirmutis ▫ putnubiedēklis
  • Ma pa’ņ ta’rrõ līndõdīrmatõkst. Ma panin aeda hernehirmutised. ▫ Es izliku dārzā putnubiedēkli.
lipīkštõks *207 s lipitsus ▫ glaimi
lōkandõks *207 s jääauk ▫ āliņģis
lopāndõks *207 s lõpp, lõpetus ▫ beigas, gals
  • riek lopāndõks tee lõpp ▫ ceļa gals; romān lopāndõks romaani lõpp ▫ romāna beigas; lopāndõks sǭņõ vīdõ lõpule viia ▫ novest līdz galam; lopāndõksõks lõpuks ▫ galu galā
  • Se pe’rri lopandõks tulāb. See viimne lõpp tuleb. ▫ Tas pēdējais gals nāk. Lopāndõks jõvā, tikkiž jõvā. Lõpp hea, kõik hea. ▫ Beigas labas, viss labs. Ta lǟ’b eņtš lapsõn tī’emõ lopāndõks. Ta läheb oma lapsele lõppu tegema. ▫ Viņš iet savam bērnam padarīt galu. KK34I1; KK78
loptāntõks *207 s otsus, lõppotsus ▫ lēmums, spriedums
lōrkatõks *207 adj lohakas ▫ nekārtīgs, nolaidīgs
lugāndõks *207 s palve (liturgiline) ▫ lūgšana
lūotantõks *207 s

(a) lohutus, rahustamine ▫ mierinājums Aü15.31

(b) julgustus, troost ▫ iedrošinājums 15Ro5
mǟrgandõks *207 s mädanik ▫ sastrutojums
metāl|sulātõks *207 s metallisulam ▫ metālu sakausējums
mõgāndõks *207 s ragin, raksumine ▫ krakšķēšana 2Pt3.10
mõtsā|palāndõks *207 s kaelustuvi, meigas ▫ lauka balodis (Columba palumbus)
nägāndõks *207 s

(a) nägemus ▫ parādība

(b) ilmumine ▫ parādīšanās 1Pt1.13

(c) ilmutus ▫ atklāsme Ilm
nǟrbandõks 1 *207 s kärbus ▫ atmiršana
nǟrbandõks 2 *207 s minestus ▫ ģībonis = närbimi
nikārtõks *207 s nikastus, nihestus ▫ izmežģījums
nǭļatõks *207 s naljatus ▫ jokošanās
novāndõks *207 s puhkus, puhkamine ▫ atpūta = no’vdõb|āiga (a)
  • Novāndõks u’m se, ku ma novūb. Puhkus on see, kui ma puhkan. ▫ Atpūta ir tā, kad es atpūšos.
ǭlpatõks *207 s alp, narr ▫ āksts
opātõks *207 s

(a) õpetus ▫ mācība
  • pandõkst opātõks seadusõpetus ▫ likumu mācība 7Ro1.
(b) haridus ▫ izglītība
ōŗandõks *207 s karjatus, karjumine ▫ kliedziens, klaigas
  • Vȯ’ļ kūldtõb ōŗandõks ja rǟkandõks. Oli kuulda karjumist ja kisa. ▫ Bija dzirdamas klaigas un brēka.
õvātõks 1 *207 s voolus ▫ straume, plūdums
õvātõks 2 *207 s vikerkaar ▫ varavīksne = pițkīz|kǭr
palāndõks *207 s tuvi ▫ balodis (Columba livia)
  • kuo’d palāndõkst kodutuvid ▫ mājas baloži ; mõtsā palāndõkst metstuvid ▫ meža baloži
palātõks *207 s põletatud koht ▫ izdega
pālkandõks *207 s teene; teenus ▫ pakalpojums
parāntõks *207 s parandus ▫ labojums
pǟgiņtõks *207 s paljundus ▫ pavairošana = pǟgiņtimi
pierāldõks *207 s järeldus ▫ secinājums
pierāndõks *207 s pärand, pärimus ▫ mantojums
  • Līvõ kēļ u’m mä’d pierāndõks. Liivi keel on meie pärand. ▫ Lībiešu valoda ir mūsu mantojums.
pitkāntõks *207 s pikendus ▫ pagarinājums
pițkīz|pȯtkāstõks *207 s pikselöök, välk ▫ zibens spēriens
pīukandõks *207 s piiksatus ▫ iepīkstēšanās, pīkstiens
pivāndõks *207 s pühadus ▫ svētums
pōkandõks *207 s

(a) pragin ▫ sprakšķēšana

(b) plahvatus, paugutus ▫ sprādziens, rībiens
pǭlandõks *207 s

(a) palve ▫ lūgums

(b) palvus ▫ aizlūgums 1Tm2.1
pȱlgandõks *207 s põlastus ▫ nicināšana, pulgošana
põrāndõks *207 s lõke ▫ ugunskurs
puskāntõks *207 s ilustus, kaunistus ▫ rotājums, greznojums KK78b21
rēgandõks *207 s judin ▫ šermuļi
  • Kīlmad rēgandõkst lǟ’bõd le’bbõ. Külmad judinad käivad läbi. ▫ Auksti šermuļi iziet cauri.
rēkandõks *207 s

(a) arve ▫ rēķins
  • Būoḑnikā āndab rēkandõkst. Kaupmees annab arve. ▫ Tirgotājs izdod rēķinu.
(b) aritmeetika ülesanne, rehkendus ▫ aprēķins (mat.)
rōda|kōvandõks *207 s rauakaevandus ▫ dzelzs raktuves
rõkāndõks *207 s lause ▫ teikums (lingv.)
sidūd|kōvandõks *207 s söekaevandus ▫ ogļraktuve
siegāndõks *207 s

(a) korralagedus ▫ juceklis, nekārtība 1Kr14.33

(b) peata olek, segadus ▫ apjukums
silāstõks *207 s paitus ▫ glāsts
sizāltõks *207 s sisendus ▫ iedvešana
si’zzõl|kēratõks *207 s sissekirjutus ▫ ieraksts
  • N. Polmaņ eņtš si’zzõlkēratõksõks N. Polmaņi enese sissekirjutusega ▫ ar N. Polmaņa pašrocīgu [~ paša] ierakstu K85
skūol|opātõks *207 s kooliharidus ▫ skolu izglītība
sõvāndõks *207 s kihelus ▫ nieze
  • Ta u’m sǭnd mingizt sõvāndõkst. Ta on saanud mingi kiheluse. ▫ Viņš ir dabūjis kaut kādu niezi.
sugāndõks *207 s

(a) päritolu ▫ izcelsme
  • ä’b set sugāndõksõkst mitte ainult päritolult ▫ ne tikai pēc izcelsmes EA
(b) juhtum, sündmus ▫ gadījums, notikums = su’ggimi
  • vȭrõmǭ sugāndõkst välismaa sündmused ▫ ārzemju notikumi
sūoimandõks *207 s teotus ▫ zaimi Mt12. 31
tabāndõks *207 s mõistatus ▫ mīkla
  • Tä’m se kūolimi, se u’m tabāndõks. See tema surm, see on mõistatus. ▫ Tā viņa nāve, tā ir mīkla.
tāigandõks *207 s taigen ▫ (maizes) mīkla = tiegāndõks
tapārtõks *207 s tunnistus ▫ liecība
  • pietli tapārtõks valetunnistus ▫ nepatiesa liecība
tazāntõks *207 s kõrvutus, võrdlus ▫ salīdzinājums
tǟmpardõks *207 s junn ▫ struņķis
täpīņtõks *207 s laen ▫ aizguvums, patapinājums
täutõntõks *207 s täiendus ▫ papildinājums
tiegāndõks *207 s

(a) taigen ▫ (maizes) mīkla

(b) tegu taignat ▫ mīklas gatavošana (etn.)

(c) võie ▫ ziede Jh9.6 = tāigandõks
tienāndõks *207 s

(a) tänu ▫ pateicība
  • Pǟgiņ tienāndõkši amādõn. Palju tänu kõigile. ▫ Liela pateicība visiem. J3
(b) tänupalve ▫ pateicības lūgšana 1Tm2.1
tǭla|pōkandõks *207 s pakane ▫ lausks
tõvāndõks *207 s süvend, süvendus ▫ padziļinājums
ūgandõks *207 s müha, koha ▫ šalkoņa, šalkas
  • mõtsā ūgandõks metsamüha ▫ meža šalkoņa
ulāndõks *207 s ulgumine ▫ kaukšana, kauciens
ūlatõks *207 s marakratt ▫ draiskulis
umbõltõks *207 s õmblus ▫ šuve, vīle
umīstõks *207 s omand ▫ īpašums ≈ u’mmistõks
vajāndõks *207 s tüma paik ▫ staignājs
varāndõks *207 s varandus ▫ manta
vastātõks *207 s vastus ▫ atbilde
vastõmtõks *207 s vastandus ▫ pretnostatījums
vīlkatõks *207 s libahunt, soend ▫ vilkacis (folkl.)
višīņtõks *207 s kindlustus ▫ apdrošināšana
viššõntõks *207 s kindlus ▫ cietoksnis
  • Näntõn ä’b ūo ä’b mingiži viššõntõkši. Neil ei ole mitte mingeid kindlusi. ▫ Viņiem nav nekādu cietokšņu. IK4
vizāntõks *207 s kinnitus ▫ apstiprinājums
vǭļikštõks *207 s riik ▫ valsts, valstība = vald 1 (a)
vǭnastõks *207 s vanne ▫ zvērests > vandõks 1
  • vǭnastõks pierāst vande tõttu ▫ zvēresta dēļ Mk6.26
vȯstātõks *207 s ostetavus ▫ pērkamība
vȭlastõks *207 s viirastus ▫ rēgs
võrāndõks *207 s

(a) lõdin, võdin, värin, judin ▫ drebuļi, šermuļi
  • Kīlmad võrāndõkst keitõ pi’ds sälgõ. Külmajudinad käisid üle selja. ▫ Auksti drebuļi skrēja pa muguru.
(b) lainevire ▫ viļņu trīsas
zalāndõks *207 s astel, nõel ▫ dzelonis
  • Zalāndõks, se u’m änd, missõks siskāb mie’dlinki. Astel on see nõel, millega torkab mesilane. ▫ Dzelonis, tas ir dzelksnis, ar kuru dur bite. 152.1/4
zibāndõks *207 s välk ▫ zibens > valkt
  • Pițkīz tu’ļ u’m zibāndõks. Pikse tuli on välk. ▫ Pērkona uguns ir zibens. KK78b39

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra